Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt par krāpnieciskiem gadījumiem, kuros, izmantojot telefona zvanu, tiek iegūti klienta dati, ar mērķi izkrāpt naudu.
1. Krāpnieki biežāk zvana no ārzemju numuriem.
Latvijā reģistrēti finanšu uzņēmumi nezvanīs no ārvalstīs reģistrēta numura, tāpēc vienmēr pievērs uzmanību, vai tālruņa numurs sākas ar Latvijas kodu +371.
2. Krāpnieki uzdodas par nebanku kredītdevēju, banku, kredītu brokeru vai Smart-ID darbiniekiem.
Svarīgi atcerēties, ka nebanku kredītdevēju, banku, kredītu brokeru vai Smart_ID darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu tavas norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai Smart-ID kodus! Pat ja tiec uzrunāts vārdā, tiek nosaukti pareizi tavi personas dati, atceries, krāpnieki izdomā aizvien jaunus veidus, kā sarunas laikā likt noticēt, ka pārstāv minētās iestādes!
3. Krāpnieki aicina lejupielādēt tavā datorā programmu, ar kuras palīdzību attālināti ir iespējams pieslēgties tavām datoram un veikt nelikumīgas darbības.
Atceries! Neviens licencēts pakalpojumu sniedzējs nekad attālināti nepieslēgsies tavam datoram un neveiks darbības tavā vietā.
4. Negaidīti saņemts zvans par laimestu loterijā, un, lai to saņemtu, nepieciešams nosaukt savus personas datus, t.sk. bankas konta informāciju.
Atceries, ka krāpnieki paļaujas uz cilvēku naivumu un alkatību, laimesti vienmēr tiek izsniegti bez jebkādas maksas – uz vietas vai ar pārskaitījumu.
5. Nereti krāpnieki izsūta viltus īsziņas (SMS), kurās iekļautas krāpnieciskas interneta saites, kuras atverot, klienti tiek novirzīti uz viltus interneta bankas lapu.
Pirms spied uz saites pārliecinies vai telefona numurs no kura sūtīta īsziņa tiešām pieder norādītajam uzņēmumam.
6. Viltus darba sludinājumi, kuros krāpnieki aicina iemaksāt noteiktu naudas summu viņu kontā vai atsūtīt bankas konta un pases datus.
Stājoties darbā nav nepieciešams nodot savus bankas konta datus vai veikt pārskaitījumu darba devējam, ja tomēr šāda nepieciešamība rodas, pārliecinieties, ka tam ir juridisks pamatojums un tiek parakstīta vienošanās, ka iemaksātā naudas summa tiks atgriezta.
7. Krāpnieki zvana un piedāvā ieguldīt uzņēmumu akcijās vai kriptovalūtās, kur ieguldītā nauda vienmēr tiek zaudēta, lai atgūtu zaudēto aicina noformēt kredītu vai atsūtīt bankas datus un noformēt aizdevumu tavā vietā.
Plānojot ieguldītnaudu akcijās vai kriptovalūtās vispirms aicinām pārliecināties vai uzņēmumspatiešām eksistē un rūpīgi iepazīties ar visu informāciju pirms uzsākatinvestēt savus naudas līdzekļus.
Nekad neuzticisavus personas datus, paroles, piekļuves bankas kontam un pieejas kodus nepazīstamām personām.
Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt par krāpnieciskiem gadījumiem, kuros, izmantojot telefona zvanu, tiek iegūti klienta dati, ar mērķi izkrāpt naudu.
1. Krāpnieki biežāk zvana no ārzemju numuriem.
Latvijā reģistrēti finanšu uzņēmumi nezvanīs no ārvalstīs reģistrēta numura, tāpēc vienmēr pievērs uzmanību, vai tālruņa numurs sākas ar Latvijas kodu +371.
2. Krāpnieki uzdodas par nebanku kredītdevēju, banku, kredītu brokeru vai Smart-ID darbiniekiem.
Svarīgi atcerēties, ka nebanku kredītdevēju, banku, kredītu brokeru vai Smart_ID darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu tavas norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai Smart-ID kodus! Pat ja tiec uzrunāts vārdā, tiek nosaukti pareizi tavi personas dati, atceries, krāpnieki izdomā aizvien jaunus veidus, kā sarunas laikā likt noticēt, ka pārstāv minētās iestādes!
3. Krāpnieki aicina lejupielādēt tavā datorā programmu, ar kuras palīdzību attālināti ir iespējams pieslēgties tavām datoram un veikt nelikumīgas darbības.
Atceries! Neviens licencēts pakalpojumu sniedzējs nekad attālināti nepieslēgsies tavam datoram un neveiks darbības tavā vietā.
4. Negaidīti saņemts zvans par laimestu loterijā, un, lai to saņemtu, nepieciešams nosaukt savus personas datus, t.sk. bankas konta informāciju.
Atceries, ka krāpnieki paļaujas uz cilvēku naivumu un alkatību, laimesti vienmēr tiek izsniegti bez jebkādas maksas – uz vietas vai ar pārskaitījumu.
5. Nereti krāpnieki izsūta viltus īsziņas (SMS), kurās iekļautas krāpnieciskas interneta saites, kuras atverot, klienti tiek novirzīti uz viltus interneta bankas lapu.
Pirms spied uz saites pārliecinies vai telefona numurs no kura sūtīta īsziņa tiešām pieder norādītajam uzņēmumam.
6. Viltus darba sludinājumi, kuros krāpnieki aicina iemaksāt noteiktu naudas summu viņu kontā vai atsūtīt bankas konta un pases datus.
Stājoties darbā nav nepieciešams nodot savus bankas konta datus vai veikt pārskaitījumu darba devējam, ja tomēr šāda nepieciešamība rodas, pārliecinieties, ka tam ir juridisks pamatojums un tiek parakstīta vienošanās, ka iemaksātā naudas summa tiks atgriezta.
7. Krāpnieki zvana un piedāvā ieguldīt uzņēmumu akcijās vai kriptovalūtās, kur ieguldītā nauda vienmēr tiek zaudēta, lai atgūtu zaudēto aicina noformēt kredītu vai atsūtīt bankas datus un noformēt aizdevumu tavā vietā.
Plānojot ieguldītnaudu akcijās vai kriptovalūtās vispirms aicinām pārliecināties vai uzņēmumspatiešām eksistē un rūpīgi iepazīties ar visu informāciju pirms uzsākatinvestēt savus naudas līdzekļus.
Nekad neuzticisavus personas datus, paroles, piekļuves bankas kontam un pieejas kodus nepazīstamām personām.
